23.12.2002

AldisUdris

Ja, tāpat kā Hērods piepildām savu dzīvi ar lietām un vēlreiz ar lietām, ja mēs uzskatām sevi par tik nenozīmīgiem, ka mums katrs savas dzīves mirklis jāpiepilda ar darbību, kad tad mums atliks laiks doties garajā, nesteidzīgajā ceļojumā pāri tuksnesim, kā to darīja gudrie? Vai arī sēdēt un nesteidzīgi nolūkoties zvaigznēs, kā to darīja aitu gani? Vai prātot par bērna dzimšanu, kā to darīja Marija? Katram no mums ir savs tuksnesis, pa kuru ceļot. Zvaigzne, ko atklāt un kāda būtne mūsos pašos, ko atdzīvināt.