Ziemassvētku vakarā ceļinieks ar sievu pārdomāja aizvadītajā gadā paveikto.
Vakariņojot kādā Pireneju ciemata vienīgajā restorānā, vīrs sāka žēloties par kādu darbu, kas netika paveikts kā iecerēts.
Sieva tikmēr uzmanīgi vēroja restorānā uzstādīto Ziemassvētku eglīti. Ceļinieks, nodomājis, ka viņu saruna vairs neinteresē, mainīja tematu.
– Cik skaisti mirdz eglīte, vai ne?
– Tas tiesa, – sieva atbildēja. – Beja tu labi ieskatīsies, starp šīm daudzajām spožajām spuldzītēm viena ir izdegusi. Manuprāt, atskatīdamies uz pagājušo gadu, tu redzi tikai šo vienu izdegušo lampiņu, bet neredzi desmitiem citu, kas dāsni dāvā savu svētīgo gaismu.
