Pieņēmis cilvēka izskatu, Jēzus iztukšoja pats Sevi, un tāpēc Viņam nācās visu nepieciešamo ik dienas saņemt no Tēva. Miesa māca, ka, lai saņemtu kaut ko no Dieva, mums ir jābūt īpaši apdāvinātiem vai stipriem ticībā, jo Viņš dod tikai tiem, kuri prot smagi strādāt, pareizi atzīt savus grēkus, sekot pareizajai mācībai vai, citādi sakot, alkatīgi tvert. Jēzus ir uzvarējis alkatību un ļāvis cilvēkam saprast, ko nozīmē ņemt.
Cilvēkam it viss ir jāsaņem ticībā. Tāpēc ir tik ļoti svarīgi ievērot, kā kristietis saņem tās daudzās svētības, kuras Dievs viņam dod caur ticību.
Es varētu salīdzināt to ar ceļojumu kalnos, kad izslāpis ceļinieks atrod skaidra ūdens strautu. Saliekot plaukstas, jūs satverat ūdeni, bet jo ciešāk sažņaudzas rokas, mēģinot paturēt to, kas jums tik ļoti vajadzīgs, jo mazāk jūsu plaukstās ir ūdens, līdz beidzot tas pazūd pavisam. Ūdens ir jāsaņem, nebaidoties to pazaudēt, un jātur maigi un pārliecībā.
Tā jums ir jādzer arī no dzīvības ūdens. Nepūlieties sagrābt to, ko Dievs ir devis, jo tajā pašā brīdī, kad visa jūsu uzmanība tiek pievērsta tam, lai paturētu to, ko Viņš sniedz līdz ar Sevi pašu, jūs to zaudēsiet.
