Tēvs ir bezgala priecīgs, kad viņa mazais atstāj draugus un rotaļlietas un skrien pie viņa ierāpties klēpī. Kad tēvs piespiež savu mazo cieši klāt, viņam daudz nerūp, vai bērns skatās apkārt, vai uzmanība ir pievērsta vairākām lietām vienlaikus, vai arī viņš iekārtojas, lai aizmigtu. Bērns vienkārši ir izvēlējies būt kopā ar tēvu, jo ir pārliecināts par mīlestību, rūpēm un drošību, ko var baudīt šajās rokās. Līdzīgi ir ar mūsu lūgšanu. Mēs apsēžamies Tēvam klēpī, Viņa mīlošajās rokās. Varbūt mūsu prāts, domas vai iztēle ik pa brīdim maldās šur un tur, varbūt mēs pat aizmiegam, bet būtībā mēs izvēlamies šo laika sprīdi pavadīt divvientulībā ar Tēvu, nododoties Viņa mīlestībai un rūpēm, ļaujot Viņam priecāties par mums. Tā ir pavisam vienkārša lūgšana. Tā ir gaužām bērnišķīga lūgšana. Tā ir lūgšana, kas mums atklāj visus Debesu valstības priekus.
DIEVKALPOJUMU LAIKI:
svētdienās 9:30 un 11:30