Mūzika ir baudāma pateicoties ne tikai skaņai, bet arī klusumam, kas ir tajā: ja nebūtu mijiedarbības starp skaņu un klusumu, mūzikā nebūtu iespējams ritms. Ja mēs dzenamies pēc laimes, visu klusumu aizpildot ar skaņu, ja cenšamies būt produktīvi, visu brīvo laiku pārvēršot darbā, ja cenšamies būt īsti, visu savu būtību pakļaujot rosībai, vienīgais, ko mēs sasniegsim, būs elle zemes virsū.
Ja mums nebūs klusuma, Dievs nebūs dzirdams mūsu mūzikā. Ja mums nebūs atpūtas, Dievs nesvētīs mūsu darbu. Ja mēs par katru cenu centīsimies ikvienu dzīves sprīdi aizpildīt ar darbību un pieredzi, Dievs klusiņām aizies no mūsu sirds un atstās mūs tukšus.
