5.12.2013

AldisUdris

Visskaistāk koks izskatās pavasara plaukumā. Drīz vien ziedu vietā parādās augļi, un pēc tam koka dzīvība lēnām aizplūst dziļumā – saknēs. Un tad, da˛kārt pat ļoti spēji un negaidīti, iestājas ziema. Iespējams, kokam liekas, ka tas mirst, bet tas nenotiek, jo iznīcinošais sals nespēj aizsniegt tā būtības dziļumus. Šķietami ļoti lēni atkal iestājas pavasaris un cikls turpinās. Tā arī dvēseles ziema ir ticīga cilvēka dzīves normāla sastāvdaļa, kura ir nepieciešama viņa izaugsmei.