10.12.2013

AldisUdris

Lūkas evaņģēlija 18. nodaļā bagātais jauneklis nāk pie Jēzus ar jautājumu, kas viņam ir jādara, lai iemantotu mū˛īgo dzīvību. Viņš vēlas būt uzmanības centrā. Tā nav nejaušība, ka Lūkas evaņģēlijā Jēzus saruna ar bagāto jaunekli notiek uzreiz pēc Jēzus satikšanās ar bērniem. Bērni ir pilnīgs pretstats bagātajam vīram, jo viņiem vēl nav bijusi iespēja neko nopelnīt. Jēzus vērsa uzmanību uz to, ka mēs ne ar kādiem darbiem nespējam nopelnīt Dieva valstību. Mums tā vienkārši ir jāpieņem kā maziem bērniem. (..) Pasaule Jaunās Derības sarakstīšanas laikā nebija sentimentāla attiecībā uz bērniem un neloloja ilūzijas, ka viņos būtu iedzimta labestība. Bērni ir mūsu paraugs tāpēc, ka viņi nepretendē uz Debesu valstību. Viņi ir Dievam tuvu savas mazspējas, nevis nevainības dēļ. Viss viņiem piederošais ir dāvana.