4.12.2003

Domātājam ir lielāka vērtība nekā ārējās pasaules lietai, par ko viņš var domāt; redzētājs ir vērtīgāks nekā viss, ko viņš redz; un taisnība, draudzība, augstsirdība, drosme, gudrība, mīlestība – visas šīs personības izpausmes, ciktāl runājam par vērtību, ir vairāk vērtīgas nekā bezgalīgie zvaigžņu bari. Neviena zvaigzne nekad nav zinājusi, ka kāds viņu redzējis. Neviena zvaigzne nav jutusi Dieva roku pār sevi, ne arī izjutusi pateicību par savu radīšanu, uzturēšanu un visām saņemtajām svētībām. Kad astronoms aplūko zvaigžņotās debesis, vai gan Dievs nezina, tāpat kā mēs, ka cilvēks ar savu uztveres spēju, saprātu, gribu un raksturu ir daudz brīnišķīgāks nekā visas zvaigznes, ko viņš redz? Mēs tikpat labi varam noliegt Dieva eksistenci vispār, ja, pieņemot, ka Dievs eksistē, apgalvojam, ka Viņa mīlestība skatās uz lielumu un svaru un ir akla pret garīgām vērtībām. Iegūt visu pasauli un pazaudēt vienu dvēseli būtu tikpat neizdevīgs veikals Dievam, kā cilvēkam. Personība ir vienīgais dārgums pasaules visumā, kura vērtība nav aprēķināma. Ja Dievs ir, tad Viņš ir gādīgs Dievs; ja Viņš gādā, tad Viņš gādā par personību. “Jo Tā Kunga daļa ir viņa ļaudis.” (5. Mozus 32:9)