Lai gan ar spēku ir panākama paklausība, tad tomēr tikai ar mīlestību ir iegūstama pretmīlestība. Un tieši to Dievs no mums vēlas un tas ir galvenais iemesls, kādēļ Viņš mūs radīja. Jēzus teica: “Kad Es no zemes tikšu paaugstināts, Es visus cilvēkus vilkšu pie sevis” (Jāņa ev.12:32). Lai būtu drošs, ka mēs sapratīsim Kristus vārdus, evaņģēlija autors piebilst: “Bet to Viņš sacīja norādīdams, kādā nāvē Viņam bija mirt”. Citiem vārdiem, Dievs atdeva Sevi pašu un Viņa tagadējais pievilkšanas spēks ir balstīts mīlestībā, kas upurē visu.
Atceros, kā kāds salauzts vīrs ar mani reiz dalījās stāstā par savu “pazudušo dēlu”. Viņa dēls Džeiks nekad nespēja ilgi noturēties vienā darba vietā. Visu savu naudu viņš izšķieda priekš alkohola un narkotikām. Viņš ļoti reti kad pazvanīja uz mājām. Abiem vecākiem viņš deva maz laimes un ļoti daudz sāpju. Džeika tēvs aprakstīja savu bezpalīdzības sajūtu ar līdzīgiem vārdiem, kādus reiz Jēzus bija teicis par Jeruzālemi – “Ja vien es varētu viņu atgūja vien es atkal varētu dot viņam pajumti, ja vien man atkal būtu izdevība parādīt viņam savu mīlestību”. Ieturējis pauzi, lai atgūtu kontroli pār savu balsi, tēvs turpināja, “Savādi gan tas ir. Neskatoties uz tka Džeiks atraida mani, viņa mīlestība priekš manis ir daudz svarīgāka par manu pārējo trīs paklausīgo un apzinīgo bērnu mīlestību”.