14.12.2009

AldisUdris

Dievs otru cilvēku nav radījis tādu, kādu es viņu būtu radījis. Nav devis man viņu par brāli, lai es pār viņu valdītu, bet gan – lai es, uz viņu raugoties, atrastu Radītāju. Dieva radītajā brīvībā otrs man kļūst par prieku, lai gan pirms tam viņš man bija tikai pūles un raizes. Dievs nevēlas, lai es otru veidoju pēc tēla, kas man šķiet labs, tātad pēc manis paša tēla. Dievs neatkarīgi no manis ikvienu ir veidojis pēc Savas līdzības. Es nekad nevaru iepriekš zināt, kā Dieva līdzībai otrā jāizskatās, vienmēr tas ir pilnīgi jauns, tikai Dieva brīvā radīšanā pamatots tēls. Mums tas var šķist svešs, pat bezdievīgs. Bet Dievs otru radīja kā Sava Dēla, Krustāsistā, līdzību, un arī šis tēls, pirms to aptvēru, man šķita neiedomājami svešs un bezdievīgs.