Tu nekad negūsi mieru, ja tu būsi apsēsts ar tev nodarīto pārestību. Jā, atriebība sola apmierinājumu, sevis attaisnojumu un pāridarītāja soda iztēlošanu, bet beigās mēs paši sevi sodām, jo kļūstam neapmierināti, jūtamies piekrāpti, iznīcināti, Dieva sodīti, fiziski slimi un bieži pat kā pašnāvnieki. No šīs atziņas mēs mācāmies vairākas lietas. Proti, ja nevaram sadzīvot ar citiem, mēs nevaram sadzīvot arī paši ar sevi. Ja mēs nīstam, tad arī mūs nīdīs. Ja jūtamies apvainoti, tad esam par apvainojumu citiem. Iekšējais sarūgtinājums ir līdzīgs granātas norīšanai. Sarūgtinājums ir kā bumba ar laika degli: tuvojies, no kuras puses gribi, vienalga tiksi ievainots. Mēs nedrīkstam būt sarūgtināti, un mums kā kristiešiem ir jāizlemj, kādā līmenī mēs dzīvosim: kā dēmons, pasniedzot ļaunu pret labu; kā farizejs, plānojot ļaunu pret ļaunu, vai Kristū – vienīgajā veidā, kas mums der: labu pret ļaunu, jo tieši tas mūs padara par pasaules valdniekiem.
DIEVKALPOJUMU LAIKI:
svētdienās 9:30 un 11:30