Pasaule saka, ka mīlestība ir ārpus mūsu kontroles. Šis domāšanas veids atspoguļojas mūsu valodā. Mēs aprakstām kaislīgu attiecību sākumu, sakot, ka esam “viens otrā neprātīgi iemīlējušies”. Ļoti iespējams, ka esi dzirdējis cilvēkus tā sakām, varbūt pats esi tā teicis.
Kāpēc mēs salīdzinām mīlestību ar mentālu traucējumu? Ko šie apgalvojumi atklāj par mūsu attieksmi pret mīlestību? Es domāju, ka mēs lietojam šo pārspīlēto līdzību, jo tā noņem personīgo atbildību. Ja dzīvnieks saslimst ar trakumsērgu un skrien apkārt ar putām uz lūpām, kozdams cilvēkiem, viņš nekā nevar padarīt savai nejaukajai uzvedībai, jo ir kļuvis traks.
Vai neizklausās nedaudz absurdi runāt par mīlestību tādos terminos? Manuprāt, jā. Tomēr mums ir tendence paust piedzīvoto šādā veidā. Mēs domājam par mīlestību kā par kaut ko nekontrolējamu, tādējādi attaisnodami savu bezatbildīgo rīcību.
